Aizvadīts pasākums “Svinam Brīvību! EST & LV”

Un mēs svinējām…- gan latvieši, gan igauņi, gan vācieši, gan Amerikas latvieši (divi kungi 95 gadu vecumā, kuri pirms gada atgriezušies dzimtenē, bet savulaik arī cīnījušies par tās brīvību), gan baltkrievi, gan somi! Ļoti dažādi ļaudis, bet visi pateicīgi un priecīgi par mūsu Latviju! Jo tautībai nav nozīmes, ja mīlam savu valsti!

Svētdien, 2. jūnijā, kad saule un siltums mūs vēl nelutināja,  Cēsu kauju simtgades ietvaros notika sirsnīgi patriotisks pasākums pie Biržaku tilta (no māju nosaukuma, kur ir dzīvojis Cēsu Uzvaras pieminekļa autors Pauls Kundziņš). Galvenais viesis – igauņu vēsturnieks Urmas Salo, kura vectētiņš bijis bruņu vilciena komandā tieši tad, kad 1919. gada 5. jūnijā risinājās šie izšķirošie notikumi, kurus atcerējāmies. Pēc U. Salo lekcijas Latvijas Strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītājs, atvaļināts pulkvežleitnants Ēvalds Krieviņš, kurš ir aizrautīgs vēstures noslēpumu atklājējs, stāstīja un rādīja par Cēsu kauju norisi militārajā ziņā. Īpašs prieks gan bērniem, gan pieaugušajiem bija iemēģināt veiksmi seno kara relikviju meklēšanā Viktora Bahmaņa prasmīgajā vadībā. Interesenti varēja aplūkot arī jau iegūtās trofejas-munīciju no Brīvības cīņu laikiem. Un, kad parādījās  staltie puiši no militārās vēstures rekonstrukciju klubiem četros dažādos formas tērpos, ap viņiem sākās fotosesiju rosība, bet ne tikai- Aleksandrs Karo dalījās ar savām lieliskajām zināšanām par katru niansi viņa paša darinātajos tērpos. Tas bija patiešām interesanti!

Uzzinājām tik tiešām daudz, un amatiešu ģimenītes pat atzina, ka ir pārsteigums par to , cik īpaši notikumi ir risinājušies tepat blakus, un cik varam būt lepni par to. Pilnīga patiesība- jo vairāk pētīsim un interesēsimies, jo vairāk uzzināsim! Ikvienā vietā, katrā ģimenē atradīsies pārsteidzošs nezināmais, un jaunieši kļūs Latviju mīlošāki, kas  savukārt būs milzu ieguldījums mūsu nākotnē! Vecāki un vecvecāki, stāstiet bērniem, meklējiet paši, un mūsu brīvībai būs vēl daudzi simti gadu!

Skaists muzikāls piemērs brašai Tēvzemes mīlestībai bija sirsnīgā Priekuļu novada vīru ansambļa “Neprāts” un akordeonistes Indras Kumsāres uzstāšanās. Neprātīgi sirsnīgi skanēja gan saldsērīgās kareivju, gan visiem labi zināmās un sirdij tuvās “Latvijas laiku” dziesmas, kuras dziedājām kopā ar vīriem. Arī izkustēties tādā vēsā dienā jebkuram nāk par labu- sadalījāmies “karapulkos” un devāmies mežā “izcīnīt” Cēsu kaujas. Stīvēšanās ar vālēm uz baļķa, skrējiens pa trošu ceļu, ienaidnieka karoga sasišana- bija jautri jebkura vecuma cīnītājam. Pēc izskriešanās “Meža kaujās” varen labi gāja pie dūšas “karavīru zupa”. Sildoties pie ugunskura un baudot brīnišķīgo skatu uz tiltu un upi, vēl ilgi risinājās sarunas par pagātnes varonību, šodienas likstām un to risinājumiem. Un visjaukākais, ka, iespējams, pēc 100 gadiem līdzīgi tiks runāts, un tad mūsu laiks tiks slavēts kā labs un savā ziņā varonīgs, jo mēs zinām, kā izdzīvot arī šādos- globalizācijas un vispasaules juku laikos!

Tā  godinājām Brīvību šajā dienā un darīsim to arī citās dienās – īpaši 22. jūnijā, kad  Cēsu Lejas kapos pie Augusta Jullas darinātā Cēsu kaujās kritušajiem varoņiem veltītā pieminekļa un, protams, pie Uzvaras monumenta noliksim baltus ziedus kā pateicību – baltajām, karā kautajām, tātad nemirušajām, – mūsu karavīru  dvēselēm!

Rakstu sagatavoja kempinga, atpūtas vietas”Amatas upe” un aktivitāšu parka “Meža kaujas” saimnieki. Esiet mīļi gaidīti pie mums (tālr. 26593677, Ieva)

Share