Baltijas ceļam 30

Šodien, 23. augustā aprit 30 gadi, kopš, demonstrējot vienotību un alkas pēc brīvības, divi miljoni cilvēku sadevās rokās un uz 15 minūtēm izveidoja 600 kilometru garu dzīvo ķēdi, kas savienoja visas trīs Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu.

Foto no Jāņa Cielēna arhīva


Kāds bija Baltijas ceļa iemesls?

  1. gadā Padomju Savienība, iepriekš vienojoties ar nacistisko Vāciju par Eiropas sadali, okupēja Baltijas valstis. Vienošanās jeb Molotova—Ribentropa pakts tika parakstīts 1939. gada 23. augustā Maskavā un bija pilnīgi slepens.
  2. gadsimta 80. gadu beigās Molotova-Ribentropa pakta sekas Baltijas valstīs joprojām bija smagi jūtamas, tomēr PSRS joprojām noliedza pakta eksistenci, apgalvojot, ka Baltijas valstis Padomju Savienībā iestājās brīvprātīgi.
  3. gada 23. augustā, piecdesmitajā pakta parakstīšanas gadadienā, visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji pieprasīja atzīt Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas faktu un nekavējoties atjaunot Baltijas valstu neatkarību.

Kādos apstākļos notika akcija?

Kopš Baltijas valstu iekļaušanas PSRS sastāvā 1940. gadā, tās iedzīvotāji bija spiesti dzīvot Padomju Savienības komunistiskās partijas ēnā, kad bija aizliegta jebkāda domas un vārda brīvība. 1986. gadā partija ieviesa tā saucamo “Glasnostj” jeb atklātības reformu, kas paredzēja cenzūras vājināšanu, kā arī informācijas barjeru izbeigšanu Padomju Savienībā. Rezultātā jaunradītās publiskās organizācijas daudz brīvāk varēja paust savus viedokļus par pastāvošo kārtību.

Baltijas ceļš bija lielākā un nozīmīgākā kampaņa, kas bija mērķēta uz neatkarības atjaunošanu, tomēr tā nebija pirmā. 1986. gada 14. jūnijā pie Brīvības pieminekļa Rīgā tika pieminēti 1941. gada deportāciju upuri. Īsi pēc tam bijušie politieslodzītie no Baltijas valstīm vienojās par kopīgu atceres pasākumu 23. augustā visās Baltijas valstīs.

  1. gada 23. augustā Viļņas, Rīgas un Tallinas ielās demonstrācijās izgāja vairāki tūkstoši cilvēku. Demonstrācijas Tallinā pagāja mierīgi, tomēr Rīgā un Viļņā izcēlās konflikti, kas beidzās ar simtiem cilvēku arestu.
  2. gada 23. augustā nacionālās kustības izveidoja atceres kampaņu, pulcējot vairākus desmitus tūkstošus cilvēku. Baltijas atmoda no dažu entuziastu rosinātas kustības kļuva par kustību, kas vienoja trīs valstu iedzīvotājus.

Kādas bija akcijas sekas?

Lielākais akcijas sasniegums bija PSRS piekāpšanās Baltijas valstu iedzīvotāju protesta akcijas priekšā un savu pagātnes noziegumu atzīšana. PSRS beidzot atzina Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas faktu un pasludināja to par spēkā neesošu. Tas bija pirmais solis uz visu trīs Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu.

Baltijas ceļš piesaistīja vispasaules uzmanību trīs mazu valstu cīņai par savu neatkarību. Tā deva iedvesmu un jaunus spēkus pasaules demokrātiskajām kustībām un bija pozitīvs piemērs citām pasaules valstīm, kas cīnās par savu neatkarību, kā arī tā rosināja Vācijas atkalapvienošanās procesu.

Informācijas avots:
https://www.tvnet.lv/6756115/baltijas-celam-30-isi-un-konkreti-par-akcijas-vesturi

 

Sociālajos medijos, grāmatās var iepazīties ne tikai ar Baltijas ceļa vēsturi, bet arī lasīt spilgtus atmiņas stāstus no Baltijas ceļā piedzīvotā. Tolaik vēl bērni būdami, stāvot Baltijas ceļa cilvēku rindā tā pat īsti neaptvēra, kas šis ir par notikumu un kāpēc ir jāstāv, bet tā pacilātā vienotības sajūta, lika iedot roku tam svešajam onkulim un ļauties šim notikumam par, kura nozīmīgumu bērni saprata tikai pēc tam. Tagad, kad pagājuši 30. gadi ikviens saviļņoti stāsta par tā laika notikumiem, pasakoties vecākiem, kuri tolaik paņēmuši viņus līdzi, lai varētu būt daļa no tiem diviem miljoniem cilvēku, kuri iestājās par brīvību un vienotību.

1989. gada 23. augustā divi miljoni cilvēki, svešinieki, sadevās rokās un kļuva par “savējiem”, kļuva par vienotiem, vienlīdzīgiem un brīvību alkstošiem.

Baltijas ceļa 30. gadadienā varam novēlēt būt tikpat vienotiem, patriotiskiem un spēcīgiem! Sadosimies rokās, novērtēsim to, kas ir izcīnīts un būsim darītāji!

 Foto: Aivars Liepiņš, F64

Informāciju sagatavoja:
Anete Eglīte
Tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību speciāliste

 

Share