Brīvprātīgā darba organizēšana

„Nekad nešaubieties, ka maza grupiņa cilvēku var izmainīt pasauli. Patiesībā tas ir vienīgais veids, kā to izdarīt.”

Brīvprātīgais darbs kopienas labā ir viena no galvenajām pilsoniskās līdzdalības formām, tāpēc to ir svarīgi veikt, attīstīt un popularizēt. Aktīvs brīvprātīgais darbs ir virziens, uz kuru jātiecas. Kad iedzīvotāji ziedo laiku un darbu vietai, kur viņi mīt, lai uzlabotu savu un savu kaimiņu ikdienu, tas demonstrē patiesu apņemšanos panākt pilsonisko progresu un kopienas izaugsmi. Brīvprātīgā darba likumā teikts, ka “brīvprātīgais darbs ir organizēts un uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā”. Brīvprātīgā darba iespēju radīšana ir būtisks solis, lai veicinātu iesaistīšanos un padziļinātu saikni starp pilsoņiem, kopienu un pašvaldību. Ievērojot turpmāk sniegots padomus, pašvaldībai un arī citiem, piemēram, NVO, ir iespēja mērķtiecīgi plānot kā realizēt dažādas iniciatīvas, izmantojot iedzīvotāju entuziasmu un pilsonisko apziņu.

1. Jāsāk ar vajadzību apzināšanu. Jāsaprot, kādās darbībās nepieciešams iesaistīt brīvprātīgos, jāapzina jomas, kurās iedzīvotāju iesaistīšanai būs vislielākā ietekme sabiedrības labā. Tāpat jāapzinās jau esošie resursi un cilvēki, kuri veic sabiedrībai nozīmīgu darbu. Piemēram, Amerikas Savienotajās valstīs, gandrīz katrā pašvaldībā ir izveidota “Iedzīvotāju ārkārtas reaģēšanas vienība”, kurā tiek iesaistīti un apmācīti brīvprātīgie, lai sagatavotos dažādām iespējamām nelaimēm un to sekas novērstu pēc iespējas ātri. Tāpat, ASV ļoti aktīvi brīvprātīgais darbs tiek vērsts uz bērnu un jauniešu attīstību – tiek veidotas mentoru programmas, sporta aktivitātes, kuras brīvprātīgi vada profesionāļi, dažādas vasaras nometnes, kuras organizē kopienas brīvprātīgie, kultūras un mākslas notikumi balstās izstrādātās brīvprātīgā darba programmās.

2. Jāizveido Brīvprātīgā darba programma. Programmas izstrādē jāiesaista gan uzņēmēji, gan skolas, bibliotēkas, vecāki, senioru pārstāvošas organizācijas un citi vietējai kopienai nozīmīgi spēlētāji.

3. Jāizveido atpazīstamības zīmols brīvprātīgā darba programmai. Iedzīvotājiem ir vieglāk darboties, ja ir skaidri zināmi mērķi un programmas būtība, ja ir sajūta, ka darāmais darbs ir nozīmīgs un vajadzīgs.

4. Vadlīniju izveidošana un ievērošana. Brīvprātīgo programmai ir jāaizstāv iesaistīto cilvēku intereses, ir jāizveido brīvprātīgo rokasgrāmata, ar kuru tiek iepazīstināti iesaistītie. Citu labās prakses izmantošana un vadlīniju ievērošana uzlabos brīvprātīgā darba kvalitāti.  5. Brīvprātīgie ir jāuzrunā un jāapmāca. Ļoti svarīgs solis un tam jāpievēršas ar lielu atbildību, īpaši, ja brīvprātīgais darbs nekad nav bijis organizēts. Procesam, kā pieteikties par brīvprātīgo jābūt viegli saprotamam un ērtam. Ir jānoskaidro katra brīvprātīgā prasmes un  intereses. Jāiepazīstina ar darba procesu, pieejamo atbalstu.

6. Ļaut brīvprātīgajiem būt līderiem. Kad formālās procedūras ir nokārtotas un brīvprātīgā darba programma izveidota, jāļauj pašvaldības personālam pāriet no aktīvas vadīšanas lomas un uzraudzības lomu, ļaujot pieredzējušākiem brīvprātīgajiem vadīt procesus.

7. Brīvprātīgā darba novērtējums. Brīvprātīgais darbs ir milzīgs resurss un daudzās valstīs tieši brīvprātīgo iniciatīvas ir dzinējspēks kopienas labklājības veicināšanā. Šāds ieguldījums, protams, ir īpaši jānovērtē, un to var darīt ne tikai monetārā izteiksmē. Apdrošināšanas polises, personiskās izaugsmes kursi un nodarbības, biļetes uz kultūras un izklaides pasākumiem, atlaides pašvaldības maksas pakalpojumiem, ceļojumi, kādu noteiktu pakalpojumu pieejamība (degvielas atmaksa, auklītes nodrošināšana u.c.) ir daži no pasaules un Latvijas piemēriem, kā pateikties un stimulēt brīvprātīgos. Ļoti nozīmīgs faktors ir attieksme pret katru brīvprātīgo. Cilvēkiem ir jājūt, ka viņu darbs tiek novērtēts – tas liek justies labi un veicina atkārtotu piedalīšanos citos projektos. Personisks zvans no pašvaldības pārstāvja, tikšanās reizes un komandas stiprināšana brīvprātīgo starpā, padarītā darba izvērtējums, brīvprātīgo godināšanas pasākumi, darba atspoguļojums vietējā avīzē un citas aktivitātes ir svarīga brīvprātīgā darba organizēšanas sastāvdaļa.

8. Dažas jomas, kurās iespējams piesaistīt brīvprātīgo palīdzību: Izglītībā (pirmsskolās, skolās, mūžizglītības aktivitātēs)·         Vides jautājumu risināšanā. Publiskās drošības un kārtības nodrošināšanas aktivitātēs, drošības nodrošināšanā pašvaldībā (brīvprātīgie ugunsdzēsēji, patrulēšana, pazudušo personu meklēšana u.c.). Kultūras, sporta un atpūtas pasākumu organizēšanā. Veselību veicinošās nodarbēs. Novadpētniecības darbā. Dažādas palīdzības sniegšanā. Labdarības aktivitātēs. Dzīvnieku aizsardzības aktivitātēs un citās.                 Kādā no nākošajiem rakstiem analizēsim konkrētus piemērus brīvprātīgajā darbā. Brīvprātīgajiem nemaksā nevis tāpēc, ka tie būtu nevērtīgi, bet gan tāpēc, ka tie ir nenovērtējami. (Autors nezināms).

Autors: Krišs Ivanovs un “Nītaureņu” komanda.

“Informācija tapusi projekta “Nītaureņu atbalsts jauniešiem” ietvaros, kas īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2018. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.” 

 

Share