Ceļojums uz Skujupes akmeni

18.jūnijā pirms Saulgriežiem mēs devāmies apciemot Skujupes Lielo akmeni. Ceļojumā piedalījās Ģikšu bērni – bibliotēkas draugi, Karlīnes vecvecāki un Anete no Amatas novada Tūrisma nodaļas. Ceļojām ar riteņiem un pavadošām divām automašīnām. Taka uz akmeni nav iestaigāta, bet nav gara un ir pārvarama.

Kartēs akmens ir nosaukts par Skujupes Upurakmeni. To savos Amatas upes baseina izpētes materiālos  ir aprakstījusi Melānija Vanaga.Viņa pierakstījusi savas vecmammas Jūlītes stāstu par Akmeni. Ik pavasari Skuju māju ļaudis agrā Jurģu dienas rītā gājuši pie akmens Ūsiņam mielastu nest, lai tas cauru gadu gādātu par zirgiem un bitēm. Šeit pēc sentēvu pagānu tradīcijām tikuši pārkristīti bērni.

2019. gadā ir izdota dabas pētnieka Gunta Eniņa grāmata “ Latvijas dabas brīnumi”, un tajā Skujupes akmenim veltīts vesels raksts. G. Eniņš akmeni atradis un uzmērijis jau 1987.gadā. Akmens  augstums ir 3m, garums – 4.65m, platums – 3.65m, bet tā tilpums 20 kvadrātmetri. 2010.gadā akmeni bijis grūti atrast, jo to noslēpušas nogāzušās egles. G.Eniņš raksta: “Tur neveda neviena taka, neviena norāde, neviena zīme, neviens tūrisma  gids”. Pašreiz palikuši tikai egļu stumbri. 2018.gadā ceļotājs Dainis Ozoliņš ar motorzāģi atbrīvoja akmeni no tiem. Bet arī mums – Amatas novada iedzīvotājiem -būtu jāturpina šis attīrīšanas darbs, organizējot talku.

Akmens guļ Skujupītes dziļajā ielejā.  Tam kā Saulgriežu sveicienu  uzlikām ozolu vainagu. Bērni aplūkoja akmeni, kāpa uz tā un draiskojās pa Skujupīti. Akmens sen nebija piedzīvojis tādu skaļumu ap sevi.  Diena bija karsta, bet upes ielejā un mežā tas nebija jūtams. Amatas pamatskolas skolnieks Rūdolfs Eglītis dalījās pārdomās par ceļojumu: “Bija jādomā, kas atšķēlis akmens gabalu un par tiem, kas šeit nākuši daudzus gadus iepriekš. Pie akmens bija dabas tīrības sajūta.” Savukārt braukšana ar riteņiem bija īsts pārbaudījums. Atceļā apskatījām Piemiņas akmeni  Sibīrijā nomocītajiem amatiešiem .

Guntis Eniņš sava apraksta ievadā raksta: “Es ticu , ka akmeņiem ir vārdi un apslēpta balss. Šī zeme ir mūsu un arī akmeņi ir mūsu. Negulēsim: sameklēsim, saskaitīsim vismaz savus akmeņus. Upuru ziedi sen novītuši. Vairs jaunus neliek un melnu gaili uz akmens nenokaus, un miestiņa kausu neizlies. Un tomēr akmeņos ir neredzami vēstures pavadieni. Tie pavedieni ar veco ļaužu prātiem kā izirušu dzīparu gali vēl paceļami un ievedīs akmenī, un ievedīs pagājušos gadsimtos. Ko tas dos? Tas mūsu bērniem zemes mīlestību dos.”

Foto: Dace Lāce

Vasaras mēnešos tiek piedāvātas ekskursijas uz:
– Doļu pilskalnu;
– Aparnieka kalnu;
– Skujupes akmeni;
– Kaļļu strūklavotu.

Ekskursijas norisinās katra mēneša 1. un 3. nedēļas ceturtdienās.

Piesakies zvanot pa tālr. 29139327.

Rakstu sagatavoja:
Dace Lāce,
Amatas pagasta Ģikšu bibliotēkas vadītāja, gide

Share