EIROPAS PARLAMENTA VĒLĒŠANAS 2019.GADA 25.MAIJĀ

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdienā, 2019. gada 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti.

Vēlēšanu tiesības

Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem un citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas mūsu valstī, ir reģistrēti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā un Latvijas vēlētāju reģistrā. Lai piedalītos vēlēšanās, vēlētājam vēlēšanu dienā jābūt vismaz 18 gadus vecam.

Vēlētāju reģistrs

Vēlētāju uzskaitei EP vēlēšanās lieto iepriekš izveidotus vēlētāju sarakstus. Katrs vēlētājs ir reģistrēts noteiktā iecirknī, kurā jābalso vēlēšanu dienā. Sākotnēji vēlētāji tiek iekļauti reģistrētajai dzīvesvietai atbilstošajā iecirknī, bet no 2019. gada 16. marta līdz 7. maijam (18. dienai pirms vēlēšanām) iecirkni var mainīt.  Reģistrēties balsošanai citā iecirknī būs iespējams divos veidos:

  1. tiešsaistē – izmantojot iecirkņa maiņas e-pakalpojumu;
  2. klātienē – piesakot iecirkņa maiņu jebkurā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

Latvijas pilsoņi Vēlētāju reģistrā tiek iekļauti automātiski, bet citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un vēlēsies izmantot savas balsstiesības Latvijā, līdz 2019. gada 25. aprīlim (30. dienai pirms vēlēšanām) jāreģistrējas Centrālajā vēlēšanu komisijā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu.

Balsošanas iespējas

EP vēlēšanu likumā ir paredzētas vairākas iespējas, kā vēlētāji var piedalīties EP vēlēšanās. Šīs iespējas ir:

– balsot savā vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā no pulksten 7.00 līdz 20.00;

– balsot iepriekš 22., 23. un 24.maijā, kad iecirkņi strādās dažas stundas dienā;

– balsot savā atrašanās vietā, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nobalsot iecirknī, vēlētājs ir slimnieku aprūpētājs vai atrodas apcietinājumā ieslodzījuma vietā vai īslaicīgās aizturēšanas vietā;

– balsot ārvalstīs pa pastu vai vēlēšanu iecirknī ārvalstīs. 

Savukārt tiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, ir iespēja izvēlēties – balsot par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem vai arī reģistrēties balsošanai mītnes valstī un balsot par šīs valsts deputātu kandidātiem. Izvēloties balsot mītnes zemē, vēlētājs zaudē tiesības attiecīgajās vēlēšanās balsot par Latvijas EP  kandidātu sarakstiem un kandidātiem.

Lai piedalītos vēlēšanās, nepieciešams personu apliecinošs dokuments – pase vai personas apliecība.

Kandidātu saraksti

Kandidātu sarakstus pieņems un reģistrēs Centrālā vēlēšanu komisija.

Iesniegt kandidātu sarakstu EP vēlēšanām drīkst Latvijā reģistrētas partijas un partiju apvienības, kurās ir ne mazāk kā 500 biedru.

Tiesības kandidēt EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā. Visiem kandidātiem vēlēšanu dienā jābūt sasniegušiem vismaz 21 gada vecumu un uz viņiem nedrīkst attiekties EP vēlēšanu likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi.

Katra partija vai partiju apvienība, kura iecerējusi piedalīties EP vēlēšanās, kandidātu sarakstā drīkst iekļaut līdz sešpadsmit deputātu kandidātiem – divreiz vairāk nekā deputātu skaits, kas no Latvijas jāievēl EP.

Vēlēšanu administrēšana

Eiropas Parlamenta vēlēšanu rīkošanā Latvijā ir iesaistītas trīs līmeņu vēlēšanu komisijas – Centrālā vēlēšanu komisija, 119 pašvaldību vēlēšanu komisijas un aptuveni tūkstotis vēlēšanu iecirkņu komisiju.

Vēlētāju reģistru Latvijā izveido un uztur Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kas ir galvenā atbildīgā iestāde arī par vēlētāju sarakstu sagatavošanu vēlēšanu iecirkņiem un iecirkņa maiņas e-pakalpojumu. 

Priekšvēlēšanu aģitāciju uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kā arī vēlēšanu laikā – Valsts policija un pašvaldības policija.

EP vēlēšanas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.

Izmantota informācija no Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapas  www.cvk.lv

Share