Melānijas Vanagas muzejā sākts darbs pie Paula Fridiriha Bērenta (Baerent) darba “Āraišu baznīca un draudze savā 700 gadu gaitā” aktualizācijas

“Rezultatīva sadarbība ar vēsturnieku E.Žīguru jau ilgst vairākus gadus. Pētnieciskais darbs tiek veikts nopietni, profesionāli, ieinteresēti. Ir pētītas Amatas puses seno māju celtniecības savdabības, senās kartes, muižu vēsture, katra darba beigās atskaite, publikācijas, prezentācijas. Paliekošs darbs, bagātīgs izziņas materiāls.

Melānijas Vanagas muzejs sadarbībā ar vēsturnieku E. Žīguru šajā gadā uzsācis darbu pie kādreizējā Āraišu draudzes mācītāja P. F. Bērenta grāmatas “Āraišu baznīca un draudze savā 700 gadu gaitā” mūsdienīgas versijas izstrādes.

Bērents_P.F.Bērents ar ģimeni uz Āraišu mācītājmuižas kāpnēm ap 1920. gadu

Varētu likties, ka rakstīts tikai par baznīcu, mācītājiem, garīgo dzīvi, bet tā nav.  Daudz plašu, precīzu aprakstu par mājām, skolām, konkrētiem cilvēkiem utt…”I.Lāce

“Grāmata “Āraišu baznīca un draudze savā 700 gadu gaitā” izdota Cēsīs 1927. gadā un jau gandrīz 100 gadus ir kalpojusi par vienu no stūrakmeņiem novada izpētes entuziastiem. Lai gan darba autors, baltvācu mācītājs P. F. Bērents kā personība vērtēts visai pretrunīgi (viņš aktīvi iestājās par vācu muižnieku ietekmes saglabāšanu 20. gs. sākuma vēsturiskajos procesos), tomēr viņa ieguldījums Āraišu apkaimes vēstures izpētē ir nenoliedzams. To savulaik atzina arī M. Vanaga: “Visu Āraišu draudzes muižu un arī tās aptuvienes zemnieku māju vēsturi ir uzrakstījis vācietis, mācītājs Bērents savā grāmatā “Āraišu baznīca un draudze 700 gados”, par ko viņam, gribot negribot, jāatlaiž daudzi no ļoti daudziem grēkiem pret daudziem draudzes locekļiem un pret latviešu tautu vispār.” (Vanaga, M., Mana dzimtā puse II. Rokraksta grāmata.)

Mūsdienās grāmatā apkopoto vēsturisko ziņu vērtība par tagadējiem Drabešu, Amatas un Vaives pagastiem ir ievērojami palielinājusies, jo autoram ir bijusi pieeja dažādiem baznīcas dokumentiem, no kuriem vairāki karu laikos ir zuduši. Tāpat P. F. Bērents grāmatā iekļāvis savu un laikabiedru pieredzi.

Tomēr mūsdienās pieejamais grāmatas formāts un izklāsts ir morāli novecojis, tā ir grūti uztverama un izvērtējama lasītājam. Tam par iemeslu ir sekojoši apstākļi:

  • darbs ir sarakstīts vecajā drukā;
  • darbā minēti daudz vecvārdu, kuru izpratnei nepieciešami mūsdienīgi skaidrojumi;
  • neskaidrības rada grāmatā minētās personas, jo bieži tās sauktas tikai uzvārdos;
  • grāmatā minētie vēsturiskie procesi, vietas tiek skaidrotas atbilstoši tā laika un autora priekšstatiem. Šie skaidrojumi vairs neatbilst mūsdienu vēstures zinātnes nostādnēm;
  • darbā lielākai daļai kultūrvēsturisko vietu nav sniegta lokalizācija, kā arī trūkst to ilustratīvā materiāla.

Ņemot vērā iepriekš minētos trūkumus, M. Vanagas muzeja paspārnē ir iecerēts sagatavot grāmatu pārizdošanai mūsdienīgā veidolā. Proti, tajā tiktu pilnībā saglabāts autora oriģinālais teksts, bet tas tiktu pārrakstīts mūsdienu drukā un papildināts ar mūsdienu vēstures pētījumiem atbilstošiem komentāriem un tekstu ilustrējošām fotogrāfijām.

Šī gada sezonā ir pabeigts darbs pie grāmatas   “Āraišu baznīca un draudze savā 700 gadu gaitā” pirmo divu nodaļu apstrādes. Darba procesā tika veikti sekojoši uzdevumi:

  • darbs arhīvos, apkopjot darba papildināšanai nepieciešamos materiālus;
  • Bērenta biogrāfijas apraksta sagatavošana;
  • F. Bērenta (Baerent) darba “Āraišu baznīca un draudze savā 700 gadu gaitā” pirmo nodaļu pārrakstīšana mūsdienu drukā;
  • pirmajās nodaļās aplūkoto vēsturisko vietu apsekošana un fotofiksācija;
  • pirmo nodaļu papildināšana ar atbilstošiem attēliem un mūsdienīgai vēstures izpētei atbilstošiem komentāriem;
  • padarītā apjoma publicēšanu interneta vietnē https://www.historia.lv/organizacija/melanijas-vanagas-muzejs un nodošana Melānijas Vanagas muzeja arhīvā.

Tuvākajā nākotnē ir iecerēts sākto darbu turpināt ar cerību, ka vismaz līdz grāmatas “Āraišu baznīca un draudze savā 700 gadu gaitā” izdošanas 100 gadadienai tā varētu piedzīvot iznākšanu jaunā, papildinātā veidolā.”E.Žīgurs.

 

Informāciju sagatavoja:
M.Vanagas muzeja fondu glabātāja Ingrīda Lāce un
vēsturnieks Edgars Žīgurs

 

 

Share