Par aktīvāku rīcību darbā ar jauniešiem

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 934 000 iedzīvotāju. No tiem katrs trešais dzīvo galvaspilsētā Rīgā, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Pērn iedzīvotāju skaits turpināja samazināties un samazināšanās temps joprojām bija nepatīkami liels – nepilni 16 tūkstoši jeb 0,8% no valsts iedzīvotājiem. Turklāt aizbraucēji lielākoties ir vecumā no 20 līdz 40 gadiem, un šajās vecumgrupās emigrācijas kopējie zaudējumi jau tuvojas 1/3. Izskatās, ka mēs varētu sagaidīt brīdi, kad aizbraukusi būs puse no jaunās paaudzes – tik smagus zaudējumus nepieredzējām nevienā no pasaules kariem.

Situāciju Latvijā vidējā un ilgtermiņā ļoti būtiski ietekmēs mūsu jauniešu lēmumi par to, kur un kādu izglītību iegūt, kādas prasmes apgūt, kurā valstī dzīvot un strādāt, kurās sociālajās, politiskajās un brīvā laika aktivitātēs iesaistīties u.c. Savukārt jauniešu lēmumi lielā mērā būs atkarīgi no politikas veidotāju un īstenotāju pieņemtajiem lēmumiem, kas ietekmēs jauniešu izglītības, brīvā laika, pašrealizācijas un citas iespējas. Tāpēc vēlamies uzrunāt ikvienu, kuram šie fakti un skaitļi šķiet pamatots iemesls ieviest daudz radikālākas pārmaiņas, nekā tās, kas bijušas līdz šim, īpaši vēlamies uzrunāt Amatas novada domes deputātus, pašvaldības darbiniekus, pedagogus, vecākus un visus pārējos līdzcilvēkus, jo šķiet, esam palikuši pārāk vienaldzīgi un pat ļoti satraucošus faktus uztveram kā neizbēgamību. Kāda ir Jūsu atbildība pret jauno paaudzi? Kā Jūsu lēmumi, vai tieši pretēji, kūtrums, ietekmē bērnus un jauniešus? Vai jūtaties atbildīgi par problēmām, ar ko ikdienā saskaras jaunieši? Kā nākotnē redziet laukus, Amatas novada attīstību? Kāda ir Jūsu rīcība šodien – vai Jūs gaidāt, kad, līdz ar nākamo administratīvo reformu un jauniem deputātiem, problēmas izzudīs?

Pasaulē un arī Latvijā ir piemēri, kā varam apzināti veicināt jauniešus kļūt atbildīgākiem, ieinteresētākiem  un aktīvākiem, taču atslēga ir tā, ka mums pašiem tādiem jākļūst.

Eiropas līmenī ļoti labs piemērs ir Islande – no vietas, kur jauniešu alkohola, narkotiku un nikotīna patēriņš ilgus gadus bija pirmajā vietā Eiropā, šobrīd tas ir viens no viszemākajiem Eiropā. Lai sasniegtu šādu rezultātu tika izmēģinātas dažādas programmas, piemēram, jauniešu izglītošana par atkarības izraisošajām vielām, to kaitīgumu un ietekmi. Tas neuzrādīja īpašus rezultātus, tāpēc, sadarbībā ar politiķiem, izglītotājiem, ārstiem, psihoterapeitiem un citiem iesaistītajiem, tika izveidota visaptveroša, ar likuma spēku vadīta programma, kura noteica, piemēram, ka katrā skolā jābūt vecāku organizācijai, kurā regulāri diskutē par aktuāliem jautājumiem, tika rīkoti dažādi, vecākus izglītojoši semināri par pusaudžu uzvedību, labklājību un citām tēmām. Tāpat valsts veica nozīmīgus ieguldījumus, lai katrs jaunieties varētu atļauties pavadīt laiku sev piemērotās un interesējošās brīvā laikā aktivitātēs (neformālā izglītība, mūzika, sports, deja, māksla u.c.). Katrai ģimenei tika izsniegta īpaša “Aktivitāšu  karte”, kur katram bērnam ik gadu tika atvēlēti 250-400 eiro, lai kopīgi ar ģimeni apmeklētu pasākumus, muzejus, teātra izrādes u.c.  Vecāki tika iedrošināti vairāk laika pavadīt ar bērniem, gan brīvdienās, gan darba dienās. Kvalitatīvi kopā pavadīts laiks ģimenes lokā Islandē  korelēja ar  atrašanos ārpus mājām vēlās nakts stundās – jaunieši, kuriem ir kopīgas aktivitātes ģimenē, mazāk klaiņo un vakaros ir mājās. Pašvaldības rīkoja vecāku apmācības, regulāri ievāca datus par jauniešu paradumiem, diskutēja un izvērtēja tos. Pašvaldības organizēja dažādus projektu konkursus, lai atbalstītu vietējās kopienas iniciatīvas minēto un citu jautājumu risināšanā.

Nozīmīgas pārmaiņas ir iespējamas, taču šāda, aktīva un uz rīcību balstīta politika, bieži pietrūkst pašvaldību mērogā. Jaunieši ir enerģiskākā, uzņēmīgākā, un zinātkārākā sabiedrības daļa, tāpēc, ja gribam, lai laukos nepazūd aktīvi jaunieši, ir kvalitatīvi jāplāno darbs ar jaunatni, tostarp izstrādājot ilgtermiņa plānošanas dokumentus, un jāorganizē regulāras aktivitātes un projektu konkursi, kas mērķēti jauniešu auditorijai.

Raksts tapis projekta “Nītaureņu atbalsts jauniešiem” ietvaros. Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2018. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.

Biedrības “Nītaureņi” vārdā informāciju apkopoja Krišs Ivanovs, biedrības projektu koordinators.

Share