Vidzemes ainava – pašmāju un Eiropas līmeņa vērtība

26.oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās forums “Brīvība, ainava – mēs”, un tā laikā klātesošie tika iepazīstināti ar aktivitātes “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” norisi. Pasākuma laikā Kocēnu novada domei svinīgi tika pasniegts atzinības raksts par izcilu rezultātu Eiropas Padomes Ainavu balvas nacionālajā atlasē par augstvērtīgu, nacionālā mērogā nozīmīgu publisko telpu Dikļos – Latvijas kultūras tradīciju un Dziesmu svētku pirmsākumu vietu. Vienlaikus Kocēnu novada projekts izvirzīts pārstāvēt Latviju sacensībā par starptautisko Eiropas Padomes Ainavu balvu. Pieteikumus vērtēja gan plānošanas reģionos, gan arī īpaši veidota ekspertu padome.

Foruma ietvaros katrs no plānošanas reģioniem bija izvēlējies akcentēt vienu no desmit reģionā esošajiem ainavu dārgumiem. Vidzemē klātesošie tika aicināti iepazīties ar stāstu par  Vidzemes lauku sētu un balto lielceļu ainavu. Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā ainavu pieteica, sakot: “Vidzemes plānošanas reģions ir lielākais teritorijas ziņā un mazāk apdzīvotais. Un tā kā mūsu ir maz, mēs esam savrupi un ļoti lepni. Šodien mēs stāstīsim par savām mājām, par savu dzīvesveidu un dzīvesvietu.”

Iepazīstinot klātesošos konferences dalībniekus ar vienu no Vidzemes raksturīgākajām ainavām, Līva Grudule, Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja akcentēja jau visiem zināmajā Brāļu Kaudzīšu romānā “Mērnieku laiki” aktualizēto zemes un ainavas nozīmi vidzemnieka dzīvē. Turpinot domu, L. Grudule norāda: “Uz simtgadīgiem laukakmens pamatiem jaunā paaudze būvē savu mājvietu un viss turpinās. Tur, kur pirms simts vai divsimt gadiem ezera krastā ganījās aitas, tagad ganās alpakas un lamas. Bet joprojām ikvienam ciemiņam ir iespēja uzkāpt eksotiskā ganāmpulka noganītajā pakalnā, lai elpa aizrautos un krūtīs sirds sāktu stiprāk un lepnāk pukstēt – cik skaista tomēr ir Latvija. Pa baltajiem un līkumotajiem lielceļiem ripo koši skolēnu autobusi un ved bērnus ikdienas gaitās. Kaudzīšu Reinis basām kājām gāja uz baznīcu, mans vectēvs brauca jērot, bet mans dēls ar svaigas maizes cepienu dodas uz Kalnciema tirdziņu. Pa melno asfalta lenti būtu ātrāk, taču praktiskais piekāpjas romantisma priekšā.” Citējot K.Skalbes dzejas rindas par Piebalgas puses krāšņumu un vidzemnieka lepnumu, kas apkārt esošā krāšņuma ietvaros veidojies, zālē atskanēja skaļi aplausi, apliecinot mīlestību pret savu zemi un ainavu, kas ir daļa latvietības.

Pasākumā ar uzrunu uzstājās arī Tautas frontes muzeja pētnieks Dainis Īvāns, uzsverot zemteksta ainavas lomu Latvijas sabiedrībā un tās ciešo saikni ar brīvības aspektu. Lai domu paskaidrotu precīzāk, kā spilgts piemērs tika nosaukts Staburags, kas savulaik sabiedrībā bija kļuvis par brīvības simbolu un kas tika iznīcināts, iespējams, tieši politiskos nolūkos. D.Īvāns norādīja, ka brīdī, kad Latvijas karogu nebija atļauts uzvilkt, daudzās mājās bija atrodama glezna ar Staburaga ainavu – latvieši to asociēja kā valsts simbolu, turot to līdzvērtīgu karogam. D.Īvāns šo saskata kā vienu no latviešu tautas lielākajām cīņām par ainavu un tās saglabāšanu, kur ainava kalpo kā patriotisma un neatkarības simbols. Cīņa ļāvusi joprojām saglabāt dabā Daugavas lokus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš klātesošos aicināja rūpēties par ainavu – ne tikai to apzināt un fiksēt, bet to prasmīgi apsaimniekot un uzturēt,  lai to varētu nodot arī nākamajām paaudzēm.

Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pakalpojumu departamenta pārstāvis Jānis Kreicbergs atzina, ka Latvijā nosauktie 50 ainavu dārgumi, no kuriem 10 atrodas Vidzemē, ir vienlaikus daudz un maz, jo pavisam kopā balsojumam tika nodotas 243 ainavas, bet aktivitātes ietvaros tika saņemti 928 pieteikumi. Tāpat J.Kreicbergs uzsvēra, ka, lai arī Ainavu dārgumu aktivitāte uzskatāma par pabeigtu, portāls www.zudusilatvija.lv ir joprojām atvērts ikvienam interesentam vērtēšanai un papildināšanai ar savos krājumos esošajiem ainavu dārgumiem. Jāatgādina, ka visus 50 ainavu dārgumus iespējams vienviet aplūkot mājaslapā www.ainavudargumi.lv.

Latvijas Universitātes vadošā pētniece Aija van der Steina pasākuma izskaņā ainavu mīļotājiem un pārvaldītājiem bija sarūpējusi ceļa vārdus, aicinot savas vērtības (t.sk. ainaviskās) apzināties ne tikai pašiem, bet par tām stāstīt arī plašajai pasaulei. Taču vienlaikus uzsverot, ka ne par visām vietām ir jāstāsta un ne visas vietas ir jārāda – kaut kas jāpatur sev, jo ainava ir kodēta vērtība.

“Tas nav tikai stāsts par kādu cilvēku, viensētu vai ciemu – tas ir Latvijas stāsts,” savu uzrunu noslēdza A. van der Steina.

Aktivitāti “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un plānošanas reģioniem.

Papildu informācija: Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26566680, dace.laiva@vidzeme.lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina@vidzeme.lv

 

FacebookTwitterGoogle+Google GmailWhatsAppViberLinkedInPrintShare