Iedzīvotājiem draudzīgākā tirgotava

Konkursā “Amatas novada lepnums 2016” galveno balvu nominācijā “Iedzīvotājiem draudzīgākā tirgotava” ieguva Cēsu rajona patērētāju biedrības veikals “Ģikši”, ko tautā dēvē vienkārši  – par Ģikšu veikalu. Pateicoties šai balvai un konkursa publicitātei, “Vidzemes TV” žurnālistei Guntai Matisonei radās ideja par sižetu, kurā tiktu apskatīts jautājums par lauku veikalu ikdienu. ‘’Pircēji atnāk ar savu sāpi, izstāsta, izrunājas, mums ar pircēju faktiski ir kontakts, viņš atnāk tā kā pie sava cilvēka,’’ saka veikalā. Un to, ka Ģikšu centrā esošais veikals ir pircēju iecienīts, ne tikai tāpēc, ka te var nopirkt ikdienā nepieciešamo, apliecina virkne pateicību, kuru vidū arī atzinība – “Amatas novada lepnums 2016’’. Vietējie iedzīvotāji nevar iedomāties to, ka veikaliņa varētu nebūt. Ģikšu veikals ir viens no 13 Cēsu patērētāju biedrības lauku veikaliem. Biedrības izpilddirektore Gaida Jonāse vērtē, ka saglabātā patērētāju biedrība tad arī ļauj lauku veikaliem pastāvēt. “Mēs palikām kā kooperatīvā sabiedrība, un es gribu teikt, ka kooperācija laikam ir tā, kas tomēr satur kopā. Ja man būtu viens veikals, nez vai es varētu šajos laikos izdzīvot, bet ar šiem 13 veikaliem mēs to tomēr varam.’’ Veikalā “Ģikši”, domājot, kā paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, rasta iespēja norēķināties par elektrību un telefonu. Ar šo pakalpojumu iepazīstina pārdevēja Dace Ķeņģe: “Mums ir ieviests jauns aparāts, kurā cilvēki var norēķināties par pakalpojumiem, nav jābrauc uz pilsētu un jāstāv rindās. Un, tā kā pagājušajā gadā šeit likvidējās “Viršu’’ benzīntanks, tad mēs arī ieviesām [pakalpojumu], ka cilvēkiem nav jābrauc uz pilsētu pēc gāzes.’’ Ģikšos likvidēta pasta nodaļa, tādēļ iespēja norē­ ķināties, piemēram, par elektrību, iedzīvotāju vērtējumā ir būtiska: “Tas ir ļoti labi, nav, piemēram, jābrauc uz Cēsīm, un mums jau neiet tik bieži tie autobusi, kā gribētos, ja no rīta aizbrauc, tad tikai pusdienlaikā tiec mājā.” Nav jau tā, ka norēķināšanās par elektrību vai telefonu ir tikai naudas iekasēšana. Pārdevēja Aiga Ķeņģe stāsta, ka viņām nākas uzņemties arī konsultanta lomu, jo vecie cilvēki neorientējas un neizprot jaunos rēķinu veidus. “Tad mums nākas palīdzēt, zvanīt uz ‘’Latvenergo’’ klientu apkalpošanas centru un noskaidrot, jo tas, ko atsūta “Latvenergo’’, dažkārt vecam cilvēkam nav īsti saprotams vai arī šī informācija līdz viņam nenonāk, to atsūta telefonā īsziņas veidā, kuru viņš pat nemāk atrast.

Mēs vienkārši cenšamies viņiem palīdzēt.’’ Pārdevējas minēja arī to, ka vasarā bieži vien nākas kļūt par tūristu konsultantu, jo Ģikšos iemaldās ne mazums vietējo un ārzemju viesi. Lai atvieglotu veikalnieču darbu, šogad plānots veikalā ievietot stendu, kurā būs pieejama tūrisma informācija latviešu, angļu un krievu valodā, kas būs noderīga arī vietējiem iedzīvotājiem. Taujāta par to, kā saredz lauku veikalu nākotni, Gaida Jonāse atzīst, ka laukos – vismaz pagastu centros – tiem ir jāpastāv, bet vairāk pārdomātām, ar realitāti saistītām jābūt prasībām vai likuma normām mazajiem veikaliņiem. “Būtiski ir, ko augšā pieņem. Diezgan grūti tas atsaucas, jo tas tomēr saistīts ar līdzekļiem. Piemēram, kaut vai videokameras – tas prieks nu nebija lēts, jābrauc no Rīgas speciālistam, kas uzstāda. Pirmkārt jau jāiegādājas tā videokamera, un tā nebija nemaz tik lēta. Nākamais jau mums ir nomainīt kases aparātus, tas arī būs diezgan dārgs process,” saka Jonāse. Arī no konkursa “Amatas novada lepnums 2016” pieteikuma anketām var spriest, ka Ģikšu veikals ir neatņemama vietējās Ģikšu sabiedrības sastāvdaļa: “Var nopirkt visu nepieciešamo.” “Draudzīga apkalpošana, daudzveidīga izvēle. Izpalī- dzīgas zinošās pārdevējas, uz svētkiem vienmēr izpušķots – skaists. Palīdz risināt problēmas, uzlādēt telefonu, LMT karti papildināt, Aiga informē par pasākumiem Ģikšos. Pašas laipnākās pārdevējas.” “Labs sortiments, laipnas pārdevējas.” “Var visu nopirkt, pārdevējas labas, sevišķi Dace.”

Sagatavoja Indra Paseka, izmantojot žurnālistes Guntas Matisones publikāciju (lsm.lv)

[FinalTilesGallery id=”3″]